Okultajos tekstos skaidrots, ka lāsts – tas ir sava veida psihisks uzbrukums ar nodomu kaitēt vai ietekmēt. Par visvienkāršākajiem un zemākā līmeņa lāstiem uzskatāmi pret konkrētu personu vērstas negatīvas emocijas – naids, dusmas, skaudība un arī greizsirdība, bet tās ne vienmēr spēj ieprogrammēties un nodarīt ļaunumu. Pavisam cits, ja nolādējumu veic apzināti un to izdara speciālists.
Protams, te neko zinātniski nenomērīsi un nepierādīsi, tāpēc katram pašam jāizlemj, cik nopietni vai nenopietni izturēties pret šo tēmu. Gudri izsakoties, lāsts ir distancēta informatīva iedarbība, kad cilvēka energoinformācijas struktūrā tiek ievadīta programma, kas destruktīvi iedarbojas pret konkrēto objektu.
Bruno Klaips skaidro, ka lāsta iedarbības spēks esot tieši proporcionāls lāsta licēja meistarības pakāpei. “Lāsta likšana reizēm var izrādītie ļoti bīstama, it sevišķi gadījumos, kad tā tiek atklāta un neitralizēta. Kad atbloķēju nolādējumus, tos parasti nosūtu atpakaļ gan uzlicējam, gan pasūtītājam, un viņi saņem pēc pilnas programmas,” brīdina maģijas speciālists, un kā vienu no populārākajām metodēm viņš min veco paņēmienu, kad no izkausētas noteiktas krāsas vaska sveces pagatavo cilvēka figūriņu un to sadur ar kniepadatām.
Tomēr par visstiprākajiem tiekot uzskatīti uz nāves gultas izteikti lāsti – tiem īpašu spēku piešķirot dzīvības enerģijas pēdējie uzplūdi, turklāt nolādētājs izteiktos vārdus vairs nevar atsaukt. Visbriesmīgākās gan esot metodes, kad tiek izmantoti miroņi, kurus ar maģiskiem rituāliem “pieslēdz” pie upura. Par šādām izdarībām mags teic – tie ir nāvējoši lāsti. “Upuris saslimst un palēnām sāk pūt. Nepieciešama liela enerģija, lai viņu atbrīvotu no miroņa tvēriena.”
Viens no iecienītākajiem veidiem no lāstu klasikas, ja tā var teikt, ir nolādējums ar nosaukumu – „siltais halāts”. Tas ieslēdz upuri tādā kā kokonā, kurā vairs neieplūst enerģija no ārpuses, un cilvēks kļūst apātisks, iegrimst depresijā, zaudē interesi par dzīvi. Šim lāstam it sevišķi viegli padodas mazi bērni, jo viņi vēl nespēj aizsargāt savu energolauku. (Ar bērniem pat nevajag veikt īpašas maģiskas manipulācijas, reizēm pietiek ar ļaunu skatienu vai vārdiem.)
Nedaudz lokalizēts ir lāsts ar nosaukumu – „josta”, ar kuru arī tiek nobloķēta dzīves enerģija, šoreiz radošā. Ar šo nolādējumu cilvēks saglabā dzīvesprieku un veselību, tomēr vairs nespēj pilnvērtīgi izpausties – lai arī ko dara, nekas neizdodas, jo enerģija bloķēta. Josta ir īpaši nepatīkama tiem cilvēkiem, kuru darbs saistīts ar mākslu, kreatīvu domāšanu, jaunradi, jo ir apdraudēta viņa profesionālā darbība.
Vēl okultajā literatūrā kā viens no masveidīgākajiem lāstiem ir minēts „cepure”, turklāt ar to vienlaikus var būt nolādēti pat daudzi miljoni. Kaut atceramies hitlerisko Vāciju un staļinisko Padomju Savienību, kur bija nolādētas veselas tautas. Spēcīgi un harizmātiski līderi spēja “nozombēt” smadzenes miljoniem un iegūt nekontrolējamu varu. Tomēr „cepuri” var uzlikt arī individuāli – piemēram, sieva to izdara ar vīru un “pabāž zem tupeles”.
Vai izmanto citu lāstu, teiksim, „adatu”. Reāla adata tiek īpaši apvārdota un šādi apstrādāta iesprausta lauleņa drēbēs Ir ticējums, ka iepriekšminētais rituāls var cieši piesaistīt dzīves partneri, neļaujot viņam “laist pa kreisi”.
Ļoti savdabīgs un viltīgs lāsts esot „strīda ābols” – viltīgs tāpēc, ka tam nemaz neesot nepieciešami maģiski rituāli, vajagot tikai palaist baumas, ka esat skaists, bagāts un gudrs. Un, ja šo izdomāto leģendu regulāri papildinās apgalvojumi, ka esat arī veiksmīgs un laimīgs, drīz vien nonāksiet nosodījuma epicentrā. Daudzi jūs sāks apskaust, ienīst un vēlēt sliktu....
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru